Latvija

Briseles deklarācija par valodu apguvi

“Wer fremde Sprachen nicht kennt, weiß nichts von seiner eigenen.”
“Kas  svešvalodas neprot, nepārzina arī savējo.“  Gēte

Nacionālo valodu institūciju federācija (NVIF) ir dibināta Stokholmā 2003.gadā, un tā ir Eiropas Savienības galveno valodu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu valodu organizāciju tīkls. Katra NVIF orga­nizācija veicina savas valsts valodas vai valodu apguvi. NVIF biedrus vieno pārliecība, ka tās valodas, kuras viņi pārstāv, ir Eiropas valodu diversitātes sastāvdaļa un daudzveidīgo Eiropas kultūru un kultūras bagātību pamats. Lai saglabātu un tālāk attīstītu savas dzimtās valodas un lai sekmētu vienotu Eiropas identitātes izjūtu starp Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem, NVIF dalīborganizācijas atbalsta ne tikai savas nacionālās/oficiālās valodas vai valodu mācīšanu un lietošanu, bet arī vēl citu Eiropas valstu valodu apguvi. Nenoliedzami, visu Eiropas dalībvalstu cilvēku interesēs ir prast vairākas valodas. Galamērķis ir vairākvalodīga pilsonība daudzvalodīgā Eiropā. NVIF organizācijas ir apsolījušas atbalstīt šo mērķi, pamatojoties uz šādiem vērojumiem un rekomendācijām.

1.

Vienlaikus ar integrēšanos Eiropā un nacionālo administratīvo barjeru eventuālu izzušanu palielinās komunikācijas iespējas starp dažādu valodu runātājiem. Lai sekmētu arvien pieaugošo valodu saskarsmi, ir vitāli svarīgi attīstīt jaunas formas un metodes un radīt labvēlīgu vidi daudzvalodīgiem tulkojumiem, to interpre­tācijai un savstarpējai saskarsmei, kā arī nodrošināt svešvalodu mācīšanu un apguvi ar mērķi veicināt apmaiņu ekonomikā un kultūrā un veicināt Eiropas Savienības pilsoņu mobilitāti darba meklējumos un izglītībā.

2.

Angļu valoda ir darba valoda noteiktās profesionālās, izglītības un citās sociālo kontekstu jomās, tomēr, atzīstot tās praktisko lomu, vienlaikus tiek akcentēta nepieciešamība maksimāli apgūt, stiprināt un tālāk veicināt visu Eiropas valstu oficiālo nacionālo valodu attīstību visās to darbības nozarēs.

3.

Visiem ikvienas Eiropas valsts pilsoņiem ir jādod iespējas mācīties tās svešvalodas, kuras viņiem visvairāk nepieciešamas darbā, sadzīvē, mācībās, kā arī personības pilnveidošanā. Ir jādod tiesības iegūt pilsoņu atbilstošo zināšanu līmeni apliecinošu sertifikātu, kādā tie spēj sarunāties svešvalodās, un šie valodu sertifikāti ir jāatzīst par attiecīgu kvalifikācijas apliecinājumu darbam un mācībām jebkurā dalībvalstī.

4.

Piedāvātajām izglītības iespējām Eiropas dalībvalstīs jāveicina mācīšanās un sazināšanās dažādās valodās papildus dzimtajai valodai. Vienlaikus šai izglītībai jāmotivē komunikatīvo zināšanu attīstība dažādās valodās, kā arī starpkultūru izpratne.

5.

NVIF tādējādi aicina Eiropas valstu valdības veicināt un uzlabot svešvalodu mācīšanu vienlaikus ar katras valsts nacionālās valodas mācīšanu.

5.1

Formālai un neformālai izglītībai jādod plaša iespēja izvēlēties valodas, iekļaujot visas oficiālās Eiropas valodas, kur vien tas iespējams.

5.2

Valodu prasme pēc shēmas (1+2 jeb dzimtā valoda + divas citas valodas) kā minimālais mērķis būtu jāiekļauj katras valsts pamatskolas un vidējās izglītības sistēmā. Ja dzimtā valoda nav šīs valsts oficiālā valoda, tad vienai no divām pārējām valodām būtu jābūt šīs valsts oficiālajai valodai.

5.3

Vienlaikus ar vismaz divu citu valodu prasmi ir jāveicina vēl citu valodu uztveršanas spēja, lai sekmētu savstarpēju sazi­nāšanos (kur katrs runātājs lieto savu dzimto valodu un saprot otra runātāja valodu).

5.4

Pieaugušie jāstimulē uzlabot savas zināšanas dzimtajā vai savas valsts valodā, kā arī apgūt svešvalodas. Mūžizglītībā ir jāiekļauj arī valodu mācīšanās. Jāpalielina un jāuzlabo iespējas pieaugušajiem apgūt svešvalodas pieaugušo mācību centros, darba vietās un citās privātās un sabiedriskās institūcijās.

5.5

Svešvalodu apguve ir jāveicina ne tikai savas valsts mērogā, bet jāpalielina arī iespēja tās mācīties ārzemēs. Īpaši jāstimulē tie administratīvie nosacījumi, kas regulē skolēnu, skolotāju un strādājošo apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

5.6

Katrā Eiropas Savienības dalībvalstī ir jādod lielākas iespējas (gan bērniem, gan pieaugušajiem) apgūt tās valsts nacionālo valodu, kurā viņi dzīvo, vienlaikus nodrošinot viņu zināšanu un prasmju attīstību dzimtajā valodā.

6.

Gan nacionālajām valdībām, gan ES organizācijām ir jāatbalsta tāda uzlabotu lingvistisku mehānismu un avotu radīšana, kas veicinātu svešvalodu apguvi. Šie mehānismi un avoti ietvertu vienvalodu, daudzvalodu un paralēlu tekstu krājumus, tēzaurus, terminoloģijas datubāzes, vārdnīcas, valodu mehānismus automā­tiskai tulkošanai, kā arī materiālus, kas palīdzētu gan valodu mācīšanas procesā, gan atvieglotu valodu apguvi pašmācības ceļā atbilstoši vispārējiem Eiropas standartiem. Īpaša uzmanība un atbalsts ir jāsniedz tām valodām un valodu pāriem, ko līdz šim komerciālās valodu industrijas ir atstājušas novārtā.

7.

Jārada Eiropas valodu monitors (EVM) kā zinātniski pārbaudīta un praktiskā pieredzē pamatota dzimtās un Eiropas valodu politikas realizēšanas sistēma, iekļaujot tajā arī valodu mācīšanu un apguvi. Iespējams, ka tas varētu būt papildinājums “Eiropas Valodu prasmes indikatoram”, ko pašreiz gatavo Eiropas Komisija. Lingvistiskā situācija strauji mainās, un to ir nepieciešams uzmanīgi kontrolēt. EVM būtu informācijas sistēma, kas regulāri apkopo un novērtē datus par lingvistisko stāvokli un tā progresu visās ES valstīs, tai skaitā arī datus par svešvalodu zināšanu līmeņiem un svešvalodu mācībām. NVIF dalībvalstis varētu būt vislabākie sadarbības part­neri šajā kontroles sistēmā.

8.

NVIF atbalsta Eiropas Savienības un Eiropas Padomes institūciju centienus un projektus saglabāt un nostiprināt daudzvalodīgu Eiro­pu, attīstot Eiropas valstu pilsoņu vairākvalodību.

9.

NVIF dalīborganizācijām ir jāpaplašina savstarpējā sadarbība, lai iegūtu dziļāku izpratni par Eiropas valodām un lingvistisko situāciju Eiropas valstīs. Tādējādi tās varēs labāk izprast un pieņemt Eiropas daudzvalodību un veicināt šo izpratni katra savā valstī.