latviešu

Par valodu lietojumu studiju procesā un pētniecībā universitātēs

Mūsdienās Eiropā palielinās tendence izmantot angļu valodu kā akadēmisko mācību un pētniecības valodu. Šī tendence ir spēcīgāka eksaktajās nekā humanitārajās zinātnēs. Strauji pieaug vēlme pieņemt „tikai angļu valodas politiku” zinātniskajās publikācijās un kā ekskluzīvu diskursa līdzekli starptautiskās (un pat nacionālās) konferencēs. Šādās situācijās nav nekādu šaubu, ka progress starptautiskajā komunikācijā ir panākts uz citu valodu rēķina.

Līdzīga situācija ir arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Valstīs, kurās nerunā angļu valodā, var šķist, ka nepieciešamība būt daļai no starptautiskās zinātniskās sabiedrības liek izmantot angļu, nevis citas valodas.

Šī pieaugošā attieksme rada ļoti reālu lingvistisku, kognitīvo un kultūras risku. Angļu valoda nav neitrāls universāls komunikācijas līdzeklis. Lietojot pārsvarā vai tikai angļu valodu, tiek ignorētas vai aizmirstas būtiskas tradīcijas, jēdzieni un metodes, kas izstrādātas citās valodās. Turklāt dažādu disciplīnu galvenajos virzienos var viegli sākt dominēt pārstāvji no valstīm, kurās runā angļu valodā – nosakot tēmas un problēmas, ko uzskata par būtiskākajām. Jau ir pierādīts, ka tas ietekmē finansējuma piešķiršanu pētījumiem citās valstīs.

• EFNIL (Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācija), daudzu Eiropas valstu centrālo valsts valodas institūciju asociācija, pašreizējo tendenci izmantot angļu valodu kā akadēmisko mācību valodu valstīs, kurās nerunā angļu valodā, uztver ar dziļām bažām. Tendence lietot angļu valodu, nevis attiecīgo valstu standartvalodas universitātēs studiju un pētnieciskajā darbā, ierobežo šo valodu lietojumu un attīstību, tādējādi apdraudot Eiropas valodu daudzveidību, kas ir būtiska mūsu kontinenta kultūras daudzveidībai un labklājībai.

• EFNIL pilnībā atzīst angļu valodas kā papildu jeb palīgvalodas lietojuma lietderību saziņai starp zinātniekiem un izglītības darbiniekiem, kuriem nav citas kopīgas valodas. Tā tomēr brīdina par pārāk lielu angļu valodas kā dominējoša vai ekskluzīva mācību un publikāciju līdzekļa lietošanu citās lingvistiskajās vidēs; tas devalvē attiecīgovalstu valodas un pakāpeniski padara tās arvien vairāk un vairāk nepiemērotas lietojumam zinātnē. Lieki teikt, ka tas rada arī papildu slodzi pedagogiem, kā arī studentiem, kuru radošums var tikt ierobežots.

• EFNIL atzīst priekšrocības, kādas sniedz angļu valodas kā starptautiska saziņas līdzekļa lietojums, īpaši tā sauktajās „precīzajās” zinātnēs, kur pat vienkāršota angļu valodas forma var būt noderīga, skaidrojot starptautiskas semiotiskas komunikācijas sistēmas, piemēram, matemātiskās izteiksmes, tabulas, ķīmiskās formulas un grafisko dizainu. Tomēr jāveicina citu valodu lietošana šajās jomās paralēli angļu valodai, lai ļautu turpināt attīstīt augsta līmeņa zinātni šajās valodās un arī popularizēt zinātniskās problēmas un informēt par pētījumu rezultātiem plašu sabiedrību.

• Zinātniekiem vajadzētu lietot savu dzimto valodu un citas valodas, kas nepieciešamas viņu pētījumu kontekstā. Nav pilnībā jāizvairās no angļu valodas, bet jāapsver iespēja izmantot angļu valodu tikai kā sekundāru ceļu, lai pierādītu savu argumentu un secinājumu būtiskumu.

• Tāpēc EFNIL aicina akadēmiskās un politiskās institūcijas Eiropas valstīs, kurās nerunā angļu valodā, stingri rosināt docētājus un studentus izmantot savu valstu oficiālās valodas pētniecībai un studijām.

• Lai nodrošinātu kultūras un valodu daudzveidību Eiropā, EFNIL arī aicina profesorus, studentus un universitāšu administrāciju valstīs, kurās runā angļu valodā, turpināt citu Eiropas valodu pētīšanu un lietošanu. Tas palīdzēs saglabāt valodu daudzveidību Eiropā un tās vērtības.

(Apstiprināts EFNIL Ģenerālajā asamblejā Accademia della Crusca 2014. gada 28. septembrī.)