latviešu valoda
EFNIL Rīgas rezolūcija
par nacionālo un Eiropas valodu politiku
apstiprinājusi EFNIL Ģenerālā asambleja ikgadējā konferencē Rīgā
2007. gada 12.-13. novembrī
2007. gada 12.-13. novembrī
1. Eiropas identitātes un kultūras mantojuma galvenā iezīme ir lingvistiskā dažādība. Šī dažādība ietver ļoti svarīgu sociālo dimensiju: tā nodrošina sociālo līdzdalību un pilnvērtīgu pilsonību katram dalībvalsts iedzīvotājam. Gan valstu valdībām, gan Eiropas Savienības institūcijām ir jāatbalsta Eiropas pilsoņu lingvistiskā dažādība un daudzu valodu zināšanas.
2. Veiksmīgu koordināciju un sadarbību starp dažādiem nacionālajiem un Eiropas politikas plāniem var panākt vienīgi tad, ja dažādos darbības plānus veidojošās iestādes un to idejas ir saistītas, lai varētu pārliecināties, ka darbības plāni un ar tiem saistītie pasākumi ir pietiekami saliedēti un efektīvi. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2003. gada 4. septembrī pieņemto rezolūciju [2003/2057 (INI)] EFNIL aicina dalībvalstu valdības un Eiropas Savienības institūcijas izveidot pastāvīgu valodas plānošanas un valodas pētniecības ekspertu koordinācijas biroju un Konsultatīvo padomi. EFNIL norāda, ka gan birojs, gan padome var atsaukties uz esošo valodas tīklu, piemēram, EBLUL, ELC un paša EFNIL profesionālo pieredzi un kompetenci. Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta šāda ekspertu grupu darbība. EFNILaicina Eiropas Komisiju nodrošināt šī atbalsta tiesisko pamatu.
3. Valstu un Eiropas politikas pasākumiem ir jābūt orientētiem un pamatotiem ar plašām lingvistisku faktu zināšanām. Empīriski dati, kas saistīti ar valodas situāciju un runātāju lingvistisko attieksmi, ir jāvāc regulāri, lai varētu nodrošināt atbilstošu un pietiekamu pamatu valstu un Eiropas politikas plānu uzraudzībai, kuri saistīti ar valodu. Mēs ierosinām finanšu un institūciju atbalstu padarīt pieejamu: a) nacionālo ar valodu saistīto datubāzu saskaņošanai un attīstībai; b) valodas pētījumu attīstībai visas Eiropas Savienības mērogā, piemēram, Eiropas valodu pārraugs (monitorings), kas pēc savas darbības (valodas nozarē) ir līdzīgs Eiropas sociālajam pētījumam.
4. EFNIL uzskata, ka Reformu līgumā un citos oficiālos Eiropas Savienības dokumentos minētais Eiropas kultūras un lingvistiskās dažādības respekts ir jāinterpretē kā aktīvs atbalsts kultūras un lingvistiskajai dažādībai.
